T.Manns "Burvju kalns"

Lasu Tomasa Manna Burvju kalnu, ko šinī pulciņā noteikti visi ir lasījuši. Ļoti vācisks romāns. Sevišķi ar interesi lasās pēc tuvākas iepazīšanās ar Manna dzīves aizkulisēm.
Un cik valdzinošs ir tas vēl nevainīgi vienkāršais sākotnējais freidisms, kas caurstrāvo visu šo romānu. Ja šķīstība (lasi- Freidam superego) nospiež mīlestību zemapziņā, tā vienalga izpeld kaut kādā transformētā formā - arī kā slimība, drudzis. Un grāmatā aprakstītajā Davosas sanatorijā cilvēki ārstējas it kā no drudža, bet īstenībā no savām nospiestajām kaislībām. Grāmatā daudz filozofēšanas par laiku - nevis par zudušo laiku, bet par zūdošo laiku.
Un vēl par to, ka cilvēkam nav jājūtas vainīgam par to, ka viņš ir laimīgs.
Intriģējošs stāstījums un daudz atziņu pērles. Ja lasīts sen, ir vērts pārlasīt.