T.Manns "Tristans"

Tomasa Manna noveļu izlase Tristians. Izdevniecība Liesma 1966.gads. Valda Bisenieka tulkojums. Šo grāmatu es paņēmu kādā grāmatu apmaiņas punktā (es ceru, V.Kilbloka man piedos), galvenokārt, tāpēc, ka tajā ir, liekas, skandalozākais Manna darbs Nāve Venēcijā. Par kuru, atzīšos grēkā, līdz šim spriedu pēc Viskonti filmas. Un, kā izrādījās, pavisam aplami.
Krājumā ir četras noveles, kuras savā starpā ir tematiski vienotas. Tās ir atklāsmes par Mākslinieka un Ideālā skaistuma savstarpējo attiecību lāstu. Katrā novelē skaistums ir ieskulpturēts citādā veidolā. Novelē Tristians tā ir ar tuberkulozi slima sieviete. Kuru dzejnieks galu galā nogalina, ar savu neprātīgo apbrīnošanu nogalina.
Novelē Tonio Krēgers šis skaistums ir Baltijas jūras krastā mītošie blondie un zilacainie, ar kuriem ir apmāts itāļu izcelsmes tumšmatainais rakstnieks. Šinī novelē var salasīt tādu gandrīz rīfenštālisku noti.
Mīlestība uz Blondo bestiju.
Un tad - Nāve Venēcijā. Uzreiz gribu sākt ar kategorisku apgalvojumu - šis NAV stāsts par homoseksualitātes atklāšanu sevī mūža nogalē. Un šī nav Lolita, kaut arī padzīvojušā rakstnieka apsēstības objekts ir četrpadsmit gadus vecs zēns, vārdā Tadeušs. Novelē tās varonis ne tikai nekad nepieskaras viņam, bet pat nepārmij ne vārda.
Novele, manuprāt, ir līdzība (kā novelē citētais Platona Sokrāta dialogs ar Fedru) kas stāsta par to, kā respektabls, slavens, rutinēts rakstnieks sava mūža nogalē pēkšņi saprot, ka pasaulē eksistē Ideāls skaistums, bet viņš visā savā mākslā nav spējis tam pat pietuvoties. Un tagad, Venēcijā, ar izmisīgu alkatību cenšas atgūt bezcerīgi garām palaisto. Un piedzīvo savu Vaterlo, jo kā Napoleons, šo kauju zaudē tāpēc, ka - par vēlu iesāk. Un mirst.
Kur ir Viskonti filmas problēma? Tā ir problēma, kas atšķir vārdu no kadra. Manna tekstā izlasāms jaunā Tadeuša tēla nosacītība un simbolisms. Un tas ļauj ikvienam lasītājam zināmā mērā brīžiem identificēties ar galveno varoni. Arī holera Venēcijā ir simbols. Realitātei, kas nežēlīgi visu saliek pa vietām ( kā covids šodien?). Filma diemžēl šo nosacītību noplēš - ir konkrēts zēns Tadeušs ar savu ķermeni un seju, kas pie kam izskatās vecāks par četrpadsmit gadiem (laikam lai mazinātu skandalozumu). Rezultātā filmā iesoļo bioloģija un anatomija, kuras Manna novelē nav. Un tad arī rodas versijas par to, ka tas ir vēlīnas homoseksualitātes atklāšanās stāsts (zināmā mērā es tagad daudz labāk saprotu tās reliģijas, kas noliedz savu praviešu un Dieva zīmēšanu.)
Kopumā viss noveļu krājums ir ar vienu vēstījumu. Dostojevskis saka - skaistums izglābs pasauli. Manns saka - Uzmanību! Netuvoties! Skaistums nogalina.
Laikam abiem ir sava taisnība.