Ž.Dikērs "Patiesība par Harija Kebēra lietu"

"Laba grāmata, Markus, nav mērāma tikai ar pēdējiem vārdiem, bet ar visu vārdu radīto kopējo iespaidu. Apmēram pussekundi pēc tam, kad lasītājs izlasījis jūsu grāmatas pēdējos teikumus, viņam ir jāpaliek spēcīgu jūtu varā; krietnu brīdi viņam jādomā tikai par to, ko tikko izlasījis, vēlreiz jāapskata grāmatas vāks un skumji jāpasmaida, jo no šī brīža viņam pietrūks grāmatas varoņu. Laba grāmata, Markus, ir tāda grāmata, kuru žēl pabeigt."

Es esmu savaldzināta. Es esmu satriekta. Es esmu emociju tornado. Bet visvairāk savaldzināta. Pat nezinu, kā ietērpt vārdos savas sajūtas. Galu galā es neesmu rakstniece. Toties Žoels Dikērs ir Rakstnieks. Viņš ir mans 2021.gada Rakstnieks. "Stefānijas Meileres pazušana" jau mani aizrāva, bet šis garadarbs mani apbūra pilnībā. Es iemīlējos. Es pārdzīvoju līdzi varoņiem, man smeldza sirds par bezcerīgo mīlestību, mani lauza skumjas par vientulību. Un man ir ļoti žēl, ka laimīgas beigas nebija iespējamas. Romantiski naivs un neiedomājami cinisks, pretmetu pilns. Enģeļi un dēmoni.