Z.Nuts "Es izgludināju viņa kreklus"

"Ieva ir vienkārša, jauna sieviete, kurai dzīve rit pēc viņas pašas noteikumiem. Gana agri viņa ir izvēlējusies tādas dzīves vērtības, kuras sniedz mieru, harmoniju un saticību. Ja neskaita neveiksmīgo romantisko dzīves pusi, visādi citādi Ieva ir laimīga. Tomēr viss mainīsies, kad viņa negaidīti sastaps vīrieti, kurš sagriezīs viņas dzīvi kājām gaisā. Vīrieti, kura vērtības un principi ir diametrāli pretēji. Viņas dzīvē ieplūdīs jaunas, intensīvas sajūtas, kurās būs jāmācās nepazaudēt sevi."

Ir pusčetri naktī. No istabas skan klusi daudzbalsīgi šņācieni. Es sēžu ietinusies segā virtuvē, iekārtojusies uz diviem krēsliem cik nu ērti tas ir iespējams, un lasu. Saaukstēšanās neļauj man gulēt, deguns nepārtraukti tek, galva plīst pušu, acis asaro, bet es lasu. Un ar pēdējiem spēkiem, sakodusi zobus, cenšos nesmieties, lai neizraisītu klepus lēkmi, kas pieceltu visu māju gaisā. Ticiet man, šo grāmatu lasot, tas bija īsts izaicinājums! Ieva ir tik mīļi komisks tēls. Visa grāmata liekas tik mīlīga, sirsnīga un latviski vienkārša. Kā tāda silta pankūciņa sestdienas rītā. Ziniet, es beidzu lasīt ap pusdeviņiem no rīta un jutos nedaudz labāk. Paldies!

P.S. Es negludinu vīrieša kreklus. Principa pēc. Un tāpēc, ka neciešu gludināt.